Bazalioma

Visbiežāk sastopamā ādas ļaundabīgo audzēju forma gaišādainiem cilvēkiem. Kaut arī bazālo šūnu audzējs raksturīgs cilvēkiem pusmūža vecumā, pēdējo gadu laikā Latvijā tiek novērota bīstama tendence – audzējs tiek konstatēts gados arvien jaunākiem cilvēkiem.
ASV BCC katru gadu konstatē 800 000 jaunus saslimšanas gadījumus. Vislielākais audzēju skaits tiek novērots Austrālijas baltādainajiem iedzīvotājiem. Audzējs savu nosaukumu “bazalioma” ieguvis, pateicoties attīstības vietai – epidermas bazālais slānis.
Bazalioma ir ādas audzējs, kas aug ļoti lēni, ļoti reti rada metastāzes citos orgānos, tas galvenokārt izkropļo audus, sasniedzot ievērojamus izmērus. Tādos gadījumos pacients var palikt bez acs, deguna vai auss. Savā laikā bazalioma tika konstatēta un veiksmīgi ārstēta ASV prezidentam Ronaldam Reiganam un senatoram MacKeinam.

Saslimšanas iemesli
Ilgstoša pakļautība ultravioleto staru ietekmei (dabīgo, mākslīgo) ir galvenais veicinošais iemesls. Tāpēc audzēju visbiežāk novēro saulei pakļautās vietās – seja, ausis, kakls, galvas matainā daļa (īpaši vīriešiem ar vecuma matu izkrišanu), pleci, mugura. Tomēr retos gadījumos audzējs var attīstīties arī saulei nepakļautās vietās (paduse, cirksnis). Starp riska faktoriem ir minami arī kontakts ar arsēnu, apdegumu vietas, rētas, vakcinācijas vietas, tetovējumi, galvas matainās daļas labdabīgs veidojums naevus sebaceus, no kura spēj attīstīties ļaundabīgs process.

Riska grupas
    Jebkurš cilvēks ar dzīves laikā piedzīvotu saules apdegumu ir pakļauts bazaliomas attīstībai. Cilvēkiem ar blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm, cilvēkiem ar vasaras raibumiem šis risks pieaug. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ pavada daudz laika saulē – jūrnieki, makšķernieki, dārznieki, agronomi, sētnieki, celtnieki, autoceļu būvētāji. Protams, ja cilvēks ir iedeguma fans, arī viņam lielāks risks iegūt dzīves laikā šo audzēju. Ja reiz cilvēkam konstatēta bazalioma, sauļošanās ir kategoriski kontrindicēta. Sava loma ir arī ģeogrāfiskajam stāvoklim – jo tuvāk ekvatoram, jo lielāks UV staru daudzums sasniedz cilvēka ādu. Šis audzējs nav raksturīgs bērniem, un tomēr jaunākais pacients manā praksē ir 14 gadus vecs.

Piecas pazīmes, kas liek aizdomāties par bazaliomu:
    1)   nedzīstoša čūliņa – var asiņot, mitrot, veidojas krevele, kas atkal pārvēršas par čūliņu;
2)   sarkans plankums – sākumā neliels kairinātas ādas rajons bez sāpēm vai niezes. Šādā veidā visbiežāk audzējs izpaužas uz krūškurvja, pleciem, muguras, rokām, kājām;
3)   rozā krāsas audzējs – nedaudz piepaceltas malas (atgādina sīkas “pērlītes”) un plakana centrālā daļa. Piepaceltās malās novēro sīkus sārtus kapilārus;
4)   spīdošs bumbulis vai mezgliņš pērļu krāsā vai “caurspīdīgs”. Parasti ādas, sarkanā vai brūnā krāsā. Šādu veidojumu ļoti grūti atšķirt no parastas dzimumzīmes;
5)   rētai līdzīgs veidojums. Bez iemesla izveidojusies rētai līdzīga vieta. Baltā, dzeltenā vai vaska krāsā ar ļoti vāji izteiktām robežām ar veselo ādu.


    Vienlaicīgi iespējams novērot vienu vai pat 2-3 pazīmes. Audzējs var “tēlot” kādu ādas slimību – ekzēmu vai zvīņēdi. Ja cilvēks ir pieskaitāms pie riska grupas, jāveic paškontroles pasākumi vismaz vienu reizi mēnesī vai jāapmeklē speciālists stingri pēc noteikta laika. Visos aizdomīgos gadījumos jāmeklē ārsta speciālista padoms un jāveic papildus izmeklējumi, piemēram, dermaskopija.

Diagnostika
    Iespējami vairāki diagnostikas varianti:
        1)   Klīniskais izskats
2)   Dermaskopija
3)   Citoloģiskā analīze
4)   Biopsija
5)   Konfokālā mikroskopija
6)   Ultrasonogrāfija

Ārstēšana
Bazalioma ir viegli izārstējams audzējs un parasti pēc neliela izmēra audzēja paliek vien neliela kosmētiski laba izskata rēta. Novēlotos gadījumos audzēja ārstēšana prasa lielāku audu sakropļojumu.
        1)   Ekscīzijas ķirurģija
2)   Kiretāža
3)   Kriodestrukcija
4)   Starošana
5)   Moh`a ķirurģija
6)   Lāzers
7)   Lokālie medikamenti
8)   Fotodinamiskā terapija

Pēc pilnīgas audzēja izārstēšanas pacients tiek novērots 3 gadus.

Ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no audzēja tipa, izmēra, lokalizācijas, audzēja penetrācijas dziļuma, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa.