Plakanšūnu karcinoma

Otrs visbiežāk sastopamais ādas audzēja veids. ASV katru gadu konstatē 100 000 jaunu vēža gadījumu. Šis audzēja veids attīstās ādas virsējā slāņa epidermas šūnās, kas jau sākušas pārragošanās procesu. Audzējs atrodams jebkurā ķermeņa daļā, t.sk. arī uz gļotādām, bet tomēr visbiežāk saulei pakļautās vietās. Savā attīstībā pie novēlotas ārstēšanas audzējs spēj nokļūt dziļāk ādā un vēlāk izplatīties pa orgāniem.
Plakanšūnu audzējs ir ādas audzējs, kas aug nedaudz ātrāk par bazālo šūnu karcinomu un ir agresīvāks, dodot metastāzes citos orgānos. Tas galvenokārt izkropļo audus, sasniedzot ievērojamus izmērus. Metastazējot dzīvībai svarīgos orgānos, spēj izraisīt organisma bojāeju. Tādos gadījumos pacients var palikt bez acs, deguna vai auss.

Saslimšabas iemesli
Ilgstoša pakļautība saules starojumam. Tādēļ, līdzīgi kā bazaliomai, plaknšūnu audzējs visbiežāk parādās uz saulei pakļautas ādas – seja, kakls, skalps, rokas, pleci un mugura. Īpaši jūtīgas vietas ir ausis un apakšlūpa. Citi riska faktori ir apdegumu vietas, rētas, ādas kontakta vietas ar arsēnu, ilgstoši nedzīstošas ādas plaisas, Rtg-starojuma vietas, hronisks ādas iekaisums, imunitātes nomākums. Lūpas ādas vēzi izraisa smēķēšana. Līdzšinējie pētījumi liecina par iespējamo vēža iedzimtību.

Riska grupas
    Jebkurš cilvēks ar dzīves laikā piedzīvotu saules apdegumu ir pakļauts ādas audzēja attīstībai. Cilvēkiem ar blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm, cilvēkiem ar vasaras raibumiem šis risks pieaug. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ pavada daudz laika saulē – jūrnieki, makšķernieki, dārznieki, agronomi, sētnieki, celtnieki, autoceļu būvētāji. Protams, ja cilvēks ir iedeguma fans, arī viņam ir lielāks risks iegūt šo audzēju dzīves laikā. Ja reiz cilvēkam konstatēts plakanšūnu vēzis, sauļošanās ir kategoriski kontrindicēta. Sava loma ir arī ģeogrāfiskajam stāvoklim – jo tuvāk ekvatoram, jo lielāks UV staru daudzums sasniedz cilvēka ādu. 2/3 no plakanšūnu audzējiem attīstās uz iepriekš iekaisušas vai traumētas ādas.

Pirmsvēža stāvokļi
    Aktīniskās, solarās (saules) keratozes
Novēro vecāka gada gājuma cilvēkiem saulei pakļautās vietās. Parasti plakani vai nedaudz piepacelti, sārti līdz brūnas krāsas ādas veidojumi ar sīkām zvīņām uz virsmas. Vienlaicīgi var novērot vairākus veidojumus.

Aktiniskais heilīts
Parasti novēro uz apakšlūpas (tā saņem vairāk UV staru). Sausa āda, sīkas plaisas, neliela zvīņošanās, pelēkā vai baltā krāsā.

Leikoplakia
Balti plankumi uz mēles vai mutes gļotādas.

Bowen`a slimība
Šo stāvokli uzskata par plakanšūnu vēža virspusējas izplatības formu. Pastāvīgi sarkani-brūnas krāsas, ar virspusēju lobīšanos plankumi, kas atgādina psoriāzi vai ekzēmu. Neārstējot procesā iesaistās dziļās ādas struktūras.

Četras pazīmes, kas liek aizdomāties par plakanšūnu vēzi:
    1)   ilgstoši pastāvošs, neregulāras formas ar neskaidrām malām sārts plankums ar lobīšanos, kas dažkārt asiņo vai pārklāts ar kreveli
2)   augošs paaugstinājums ar centrālu iedobi, kas bieži asiņo. Šāda veida audzējs ātri progresē izmēros.
3)   kārpai līdzīgs veidojums ar kreveli un periodisku asiņošanu
4)   vaļēja čūliņa ar asiņošanu un kreveli

Ārstēšana
Plakanšūnu ādas audzējs ir viegli izārstējams, un parasti pēc neliela izmēra audzēja paliek vien neliela kosmētiski laba izskata rēta. Novēlotos gadījumos audzēja ārstēšana prasa lielāku audu sakropļojumu.
        1)   Ekscīzijas ķirurģija
2)   Kiretāža
3)   Kriodestrukcija
4)   Starošana
5)   Moh`a ķirurģija
6)   Lāzers
7)   Lokālie medikamenti
8)   Fotodinamiskā terapija

Ārstēšanas metodes izvēle ir atkarīga no audzēja tipa, izmēra, lokalizācijas, audzēja penetrācijas dziļuma, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Audzējs uz deguna, auss vai lūpas ādas var recidivēt. Parasti recidīvus novēro pirmo 2 gadu laikā pēc ārstēšanas.