Sauļošanās

Lielākais un būtiskākais ultravioleto staru avots ir saule. Tajā laikā, kad agresīvie UV-C stari tiek gandrīz pilnīgi absorbēti zemes ozona slānī, UV-A un UV-B ir neredzami cilvēka acij un sasniedz zemes virsmu. UV starojums spēj izraisīt plašu spektru bioloģiko efektu atkarībā no staru viļņu garuma un intensitātes.

Negatīvie UV staru efekti pārsniedz to pozitīvo iedarbību
    Saules gaisma ir absolūti nepieciešama dzīvības uzturēšanai – tā ļauj mums labi justies un aizdzen nomāktību. Negatīvie un sāpīgie efekti, tādi kā saules apdegumi, krunkas un ādas veža attīstības risks, ir šīs monētas otra puse. Patiess ir fakts, ka UVB starojuma ietekmē ādā notiek svarīga vitamīna D3 sintēze, kas ir neatņemama sastāvdaļa kaulaudu formēšanā. Bet ne vairāk par 15 minūtēm saulainā dienā nepieciešams pavadīt saules staros, lai nodrošinātu šī vitamīna patēriņu. Bojājums, ko rada UV starojums ādā, ir krietni lielāks. Tas var radīt ādas imūnās sistēmas pavājināšanos, bojājumus ādas šūnu ģenētiskā materiālā (DNS). Tas attiecas uz abiem īso viļņu UVB stariem un arī garo viļņu stariem UVA.

UVB stari veicina ādas iedegumu un izraisa saules apdegumu
Atmosfēras ozona slānī īsie UVB stari pamatā tiek aizturēti atmosfēras ozona slānī. Pēdējo gadu gaitā ozona slāņa samazināšanās globālā mērogā rada labvēlīgus apstākļus arvien lielākam UV staru daudzumam, kas sasniedz zemes virsmu. Spēcīgais UVB starojums izraisa acīmredzamu ādas aizsargreakciju. Starojums iekļūst epidermas augšējā slānī un ātri to iesauļo. Brūnais pigments (melanīns) veidojas epidermas pigmentu sintezējošajās šūnās, un tas kļūst redzams virsējās šūnās. Ja UV staru deva ir pārmērīga, āda kļūst sarkana un attīstās saules apdegums. Šis cilvēkam ir nopietns trauksmes signāls, kas norāda uz ādas bojājumu. Turpmākais attiecas uz pašas ādas šūnām un to spēju novērst bojājuma sekas. Jo biežāk un intensīvāk āda tiek pakļauta saulei, jo smagāki bojājumi veidojas, un atjaunošanas spējas samazinās. Ilgstošā laika posmā tas izraisa ģenētiskā materiāla modifikāciju hroniskam saules bojājumam, vēža agrīnām stadijām un pašam ādas vēzim.

UVA starojums bojā ādas dziļākos slāņus
Dabīgie UVA stari neizraisa pamata saules apdegumu. UVA staru garie viļņi spēj iekļūt ādā daudz dziļāk, kur izraisa dziļu tumšu iedegumu. Tajā pašā laikā bojā saistaudus, tādā veidā āda zaudē elastīgumu – veidojas priekšlaicīgas krunkas un āda noveco. Jaunākie zinātniskie pētījumi ir atklājuši, ka liels daudzums UVA staru veicina ādas vēzi un tādā veidā veicina ādas vēža incidences kāpumu.